Jaunumi

Komentārs par likuma „Transportlīdzekļu nodokļu likums” normu piemērošanu attiecībā uz automašīnu ilgtermiņa nomas pakalpojumu sniedzējiem16.05.2012 // 16:11

Transportlīdzekļu nodokļu likums" ir spēkā kopš 2011. gada 1. janvāra, tomēr joprojām automašīnu ilgtermiņa nomas (pilna servisa auto līzinga) uzņēmumi saskaras ar nekorektu likuma interpretāciju un piemērošanu no valsts institūciju puses.

Pirmkārt, pastāvošā transportlīdzekļu reģistra uzturēšanas kārtība nenodrošina iespēju kā turētāju norādīt ārvalstīs reģistrētus komersantus, tādēļ, neskatoties uz to, ka nomnieks - ārvalstu komersants nav uzskatāms par komersantu likuma izpratnē un tam nav pienākuma maksāt uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokli, šis nodoklis nepamatoti ir jāmaksā īpašniekam - iznomātājam un tad jāpieprasa tā atmaksa, kas pašlaik uzņēmējam tiek nepamatoti atteikta nepilnīgi izstrādāta likuma un nepareizas likuma interpretācijas dēļ.

Otrkārt, likums paredz, ka Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, ko komersants deklarējis CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Būtībā šāds regulējums ir apsveicams, tomēr deklarēšanas ierobežojumi nomas uzņēmumiem ir neadekvāti, jo, izstrādājot likumu, nav ņemta vērā biznesa specifika.

Pilna servisa auto līzings (operatīvais auto līzings) ir dinamisks uzņēmējdarbības veids, un automašīnu kā aktīvu kustība nevar tikt ierobežota viena gada robežās. Automašīnas aprites cikls ir 1 - 5 gadi, un šajā periodā vairākkārt ir iespējama tās izmantošana gan ilgtermiņa, gan īstermiņa nomai, taču pašlaik likuma norma neļauj iepriekš jau reģistrētu un īpašumā vai valdījumā esošu automašīnu deklarēt kā īstermiņa automašīnu, ja ir beidzies ilgtermiņa nomas līgums.

Automašīnu nomas (līzinga) uzņēmumiem ir jābūt iespējai brīvi rīkoties ar saviem aktīviem - automašīnām, tomēr pašreizējais regulējums to ierobežo vai pat padara neiespējamu, tādejādi ne tikai ierobežojot uzņēmējdarbību, bet arī radot zaudējumus. Iespējai mainīt auto statusu vajadzētu būt vismaz 1 reizi mēnesī, kas tādējādi ļautu izvairīties no situācijas, kad, ilgtermiņa nomas klientam nododot auto pirms ilgtermiņa nomas līguma beigām, iznomātājam joprojām ir jāturpina maksāt nodoklis, neņemot vērā faktu, ka mašīna netiek ekspluatēta.

Treškārt, likuma redakcija nosaka tikai divus gadījumus atbrīvojumam no nodokļa nomaksas: atsavināšanu ar attiecīgu ierakstu reģistrā un noņemšanu no uzskaites transportlīdzekļa likvidācijas gadījumā. Likuma piemērošana nav skaidra gadījumos, ja, beidzoties nomas (līzinga) līgumam, nomnieks automašīnu atdod iznomātājam, kurš to iekļauj krājumu sastāvā tālākai realizācijai.

Automašīnu noņemšana no uzskaites uz tirdzniecības laiku ne tikai rada papildu izdevumus, bet arī ievērojami apgrūtina to realizāciju, kas savukārt nozīmē, ka esam nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar tiem uzņēmumiem, kuri lietotās automašīnas importē no citām valstīm. Jāatzīmē, ka pašlaik automašīnas noņemšana no uzskaites CSDD netiek atzīta par pietiekamu, lai līzinga uzņēmumiem nebūtu jāmaksā Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, un, veicot pārreģistrācijas darbības, no nomas uzņēmuma - automašīnas īpašnieka vai turētāja - tiek pieprasīts maksāt šo nodokli arī par periodu, kad automašīna nav bijusi CSDD uzskaitē un nav piedalījusies (nevar piedalīties) ceļu satiksmē.

Kopumā jāsecina, ka tiesību normas tiek interpretētas, nevērtējot ne likuma mērķi, ne vēsturisko aspektu, ne ilgtermiņa auto nomas uzņēmumu specifiku.

Ar cieņu,

Arnis Jaudzems
LANA valdes priekšsēdētājs